Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te pōhā-tītī

Ko te rimurapa (ko Durvillaea te ingoa pūtaiao o te puninga) i whakamahia mō te tohu i te tītī.

Kitea ai te rimurapa i ngā toka mārakerake i te takutai. Piri ai te rimurapa ki ngā toka mā tētahi pūtake āhua porotiti nei, ā, ka toro ōna rau roa mai i reira. Tipu ake ai ngā rimurapa i ngā toka kei te karewai o te moana. I Aotearoa, i te nuinga o te wā, ka tipu te rimurapa kia 6–9 mita i ia tau. Kohikohia ai te rimurapa i te raumati.

Ko roto o ngā rau he hanganga “honikoma” tino pakari rawa atu.

Ka kohikohia ngā rau, ka tapahia ki tā te kaikohi i hiahia ai. Ko te kaihanga o te pōhā ka puru i tōna ringa ki roto i te hanganga honikoma o te rau, kia oti ai he wāhi wātea. Ka whakakīia taua wāhi ki te hau kia rarahi ake, kātahi ka tauhere a te pito tuwhera pēnei tonu i te poihau. Kātahi ka whakawhatangia kia maroke, me te mau tonu o tōna hanga porohita.

Ko ngā wāhi whakatipu o te tītī kei ngā wāhi katoa o Aotearoa i ngā rā o mua. I kitea i ngā takutai me te tuawhenua anō hoki, ā, i noho hei horotai e tino minaminatia ana. Ka hekeheke ngā manu i ia wā tika o te tau ki ngā nohoanga takutai, ki ngā nohoanga tuawhenua rānei.

Ko te tīmatatanga o te kohi i ngā pīpī tītī, i ngā pīrere rānei mai i ō rātou tūrua i karangatia ai ko te nanao. I te nuinga o ngā wā kei te tīmatanga o Paengawhāwhā tēnei, engari kei ngā manu te tikanga – me aro atu te kaikohi ki ngā wā whakakōhanga ai ngā tītī. Ko ngā kainanao tītī ka tāpapa ki runga oneone, ka toro te ringa ki roto i te tūrua, ka tango mai i te tītī me te patu iho. Ka pēhia, i taua wā tonu, kia ruakitia mai te hinu o te puku, i te mea ka mate te puku ki te kainga tēnei e te tangata, ā, ka tarea anō te whakapoapoa i ngā huruhuru – he tino taonga hoko anō ngā huruhuru.

Ko te wā mō te rama, ka tīmata i waenga o te Paengawhāwhā, ahu atu ki te Haratua, i te wā rānei kua whakarērea e ngā pīrere i ā rātou wāhi whakatipu. Ko ngā pīrere ka puta mai i te pō hei whakaharatau i ō rātou parirau, ā, ko ngā tohunga o te hopuhopu tītī ka tohu i ngā kaihopu manu ki te whakamahi i ngā kupenga hei hopu i ngā tītī i a rātou e rere mai ana i ō rātou rua. He pai ake ki te pīpī ngā pō pōuri, kore marama, me te pupuhi o te hau me te ua. Ko te kaihopu manu ka hopu i ngā manu mā te whakamahi rama.

Ko tērā atu o ngā wā hopua ai, ko te wā e awhi hua ana ngā kātua. Ko tēnei i whāia te mutunga o te wā awhi hēki i waenganui o te huringa  14–17 rā, ā, ka whakataungia tēnei e ngā tohunga i mōhio ki ngā nekeneke a ngā tītī pakeke. I te wā o te awhiawhi hua, i waenga raumati, ko te tītī ka tatū ā-kāhui mai ki ō rātou rua ina tō ana te rā, ā, ka whakatūngia ngā kupenga hei hopu i ngā tītī nei. Ka whakatūngia ngā kupenga ki runga ake i tētahi ahi i te mea ka whakamau, ka toia atu ngā tītī ki te mura o te ahi. Nā te tere o te rere o ngā tītī ka pā kaha atu te tītī ki te kupenga, ā, ka mau. Ka tere te tango mai i te manu i te kupenga, ā, ka hauhautia ki tētahi rākau patu. Ko te tohunga hopu tītī, ka patu tere kia iti noa iho te rere te toto mai i te manu.

Ka mau ake ngā kaihopu manu i ngā pēke maroke kore hau i a rātou e kimikimi ana i ngā tītī. Ka hopu ana i te tītī kua patua kia mate, ka hutihutia ngā huruhuru i taua wā tonu, i te mea he ngāwari ake mēnā kei te mahana tonu te tinana o te manu mate. Hei tango i te hune, i toutoutia ki rō wai tino wera rawa atu, ā, i mukumukutia ki te rau taratara. Ka whakawhatatia ngā manu mō tētahi wā poto. Kātahi ka tangohia ngā whēkau o te tītī. I te nuinga o te wā, i waiho tonutia ngā kōiwi kia mau tonu, ā, ka tunua ki runga ahi ngārehu wera. Ka hopua te hinu ki rō paepae, ka waiho ki tahaki. Kāore i tunua ki rō rua, i te mea kāore e taea te hopu i te hinu i tēnei momo tunu.

Pōhā tītī

Mana pupuri © Museum of New Zealand Te Papa Tongarewa (ME 15916)

Nei ka mihi ki ngā kaihautū o Te Papa Tongarewa e whakaae mai nei kia meatia tēnei whakaahua ki te paetukutuku nei.
Poha Titi, 1997, Murihiku. Nā Harold Ashwell i tango. I hokona i te tau 1997.
Mana pupuri © Museum of New Zealand Te Papa Tongarewa (ME 15916)

Ināianei kua takaia te pēke rimurapa ki te kiri o te tōtara te mea raranga anō, ā, kua kīia he pōhā. He ngāwari te kiri tōtara, ā, he kaha. Ka raua atu te pōhā rimurapa ki te kete. Ka whakapapangia ngā manu ki rō pōhā, ka tāhorotia te hinu ki roto kia kore ai te hau me te haukū e uru atu. Ka tauheretia te pēke, ā, ka rarangatia te kiri tōtara hei kati i te pōhā, e noho pai moi ai ngā tītī ki roto.

I ētahi wā, ka whakamahia ngā pēke rimurapa hei tohu i ētahi atu momo manu. Kia kitea ko ēhea momo manu i te tohua, ka herea atu ngā huruhuru o te momo manu e rite ana, hei whakarākei i te pōhā.

Hei mahi

Whakarārangitia ngā tukanga o te mahi pōhā tītī.

Hoki ake ki runga ^